Ja neņem vērā to, ka ir lodēts ar parasto alvu, tad tā arī izdevās!
Aizgāju uz veikalu, nopirku degli, pārdomāju rīcības plānu un ķēros klāt. Un uz citām sagatavēm pirms tam neizmēģināju. Arī ar gāzes degli iepriekš nebiju darbojies. Tā ka iegūtā pieredze bija dubulta. Līdz ar to saku visiem - tas ir izdarāms un nekā sarežģīta tur nav. Jā, varbūt vēl ir jāpatestē, kā lodējums uzvedīsies vēlāk un mazliet jāpiešauj roka, turpinot eksperimentēt, lai katrs nākamais lodējums sanāktu labāk. Jebkurā gadījumā - zinu, ka parastā lodalva pie alumīnija neturās vispār, bet TW bija pielipis labi un nekāda mehāniskā apstrāde to no lodējuma neatrāva. Arī pamēģinot pielikt spēku ar roku, neko ļaunu lodējumam nenodarīju. Lielāku slodzi gan nemēģināju pielikt.
Vēl mazliet informācijas, ko pastāstīja pārdevējs - uz lodējamās Al detaļas ieteicams izkausēt TW un tad izmantot nerūsoša tērauda vai titāna skrāpi, lai caur izkausētā TW "peļķīti" pārrautu Al oksīda plēvīti. Pēc tam vēl mazliet pasildīt, kamēr uz virsmas parādās (uzpeld) Al sārņi. Pēc tam sildīšanu var pārtraukt. Es savā eksperimentā Ti un nerūsošu tēraudu neizmantoju, mēģināju kasīt ar nodilušu metāla zāģīša asmeni un vīli. Bet beigās secināju, ka ar laiku metāli saķerās arī bez kasīšanas. Viss izdevās tāpat. Acīmredzot, saķeres kvalitāti nosaka pienācīga uzsildīšana līdz pareizajai temperatūrai.
Vēl viena lieta, ko minēja pārdevējs - lodējums ar laiku varot apsūbēt (vainīgs sastāvs - Zn u.t.t.). Tādēļ ieteicams šuvi ar kaut ko pasargāt, kaut vai ar eļļu.
Jebkurā gadījumā ir doma turpināt, jo ir vēl dažas citas detaļas, ko vajadzētu saremontēt. Kad būšu pamēģinājis, ielikšu arī citus aprakstus.
Ja neņem vērā to, ka ir lodēts ar parasto alvu, tad tā arī izdevās!
Aizgāju uz veikalu, nopirku degli, pārdomāju rīcības plānu un ķēros klāt. Un uz citām sagatavēm pirms tam neizmēģināju. Arī ar gāzes degli iepriekš nebiju darbojies. Tā ka iegūtā pieredze bija dubulta. Līdz ar to saku visiem - tas ir izdarāms un nekā sarežģīta tur nav. Jā, varbūt vēl ir jāpatestē, kā lodējums uzvedīsies vēlāk un mazliet jāpiešauj roka, turpinot eksperimentēt, lai katrs nākamais lodējums sanāktu labāk. Jebkurā gadījumā - zinu, ka parastā lodalva pie alumīnija neturās vispār, bet TW bija pielipis labi un nekāda mehāniskā apstrāde to no lodējuma neatrāva. Arī pamēģinot pielikt spēku ar roku, neko ļaunu lodējumam nenodarīju. Lielāku slodzi gan nemēģināju pielikt.
Vēl mazliet informācijas, ko pastāstīja pārdevējs - uz lodējamās Al detaļas ieteicams izkausēt TW un tad izmantot nerūsoša tērauda vai titāna skrāpi, lai caur izkausētā TW "peļķīti" pārrautu Al oksīda plēvīti. Pēc tam vēl mazliet pasildīt, kamēr uz virsmas parādās (uzpeld) Al sārņi. Pēc tam sildīšanu var pārtraukt. Es savā eksperimentā Ti un nerūsošu tēraudu neizmantoju, mēģināju kasīt ar nodilušu metāla zāģīša asmeni un vīli. Bet beigās secināju, ka ar laiku metāli saķerās arī bez kasīšanas. Viss izdevās tāpat. Acīmredzot, saķeres kvalitāti nosaka pienācīga uzsildīšana līdz pareizajai temperatūrai.
Vēl viena lieta, ko minēja pārdevējs - lodējums ar laiku varot apsūbēt (vainīgs sastāvs - Zn u.t.t.). Tādēļ ieteicams šuvi ar kaut ko pasargāt, kaut vai ar eļļu.
Jebkurā gadījumā ir doma turpināt, jo ir vēl dažas citas detaļas, ko vajadzētu saremontēt. Kad būšu pamēģinājis, ielikšu arī citus aprakstus.