Ļoti interesants, armijas specpasūtījums sakaru vajadzībām.
Šādu pašu aparātu savā dzīvē esmu redzējis vēl 2 izpildījumos:
1) Savā bērnībā (70-to sākumā) laukos Kurzemes pusē katru gadu pa polšu atbrauca viens vecis no mežniecības, lai sazāģētu malku. Viņam bija šāds te ar ripzāģi (tas bija darbināms ar vēl vienu moča motoru! - kādu, diemžēl neatceros, žēl, ka tajā laikā neviens neko nebildēja).
2) padomju armijas laikā 80-to gadu vidū šādus izmantoja sakarnieku vienībās. Mūsu daļā viens prapors brauca ar šādu aparātu - tam blakusvāģa vietā bija spoļu mehānisms kabeļu vilkšanai un nospriegošanai - um, kas sevišķi interesanti - tāds kā lemesis mazas tranšejas izrakšanai, kurā var uzreiz ieklāt lauku sakara līniju, t.s. "poļovku".
Esmu redzējis, kā tāds strādā - prapors brauc pa lauku, ar vagu un tas mehānisms tur liek iekšā 2 melnos telefona vadus, bet aizmugurē iet 2 zaldāti, kas ar zābaku to vagu piemin ciet.
Cik varēja spriest, bija baigais mēsls un ļoti neefektīvs, jo nemitīgi kaut kas lūza, pa aizaugušām pļavām nevilka (spolēja, nevarēja grāvīti uztaisīt) un galu galā kabeļus mierīgi vilka pa zemes virsu.
Padomju armijā pietrūka 4 kareivji -2 kas noslogo dzenošos riteņus un 2 kas piestumj!
Ja nopietni,tad tādam mocim vajadzēja iet labi,jo pat parastie opoziti iet apbrīnojami-pats kādreiz valkāju vieglā piekabi ne tikai pa ceļu bet arī pa lauku. Kādreiz redzēju ka ar Dņepru uzar zemi ar kautkā uzkabinātu arklu.