mini mokiki ārzemēs

Vēlos jūsu uzmanībai piedāvāt mini mokikus, kuri ražoti ārzemēs, vēlētos jūsu versijas par tiem:

1.

Atradu pielīmētu pie sienas vienuviet

2.


Benelli City Bike. 1968.gads, Itālija; autors: Аlessandro de Tomaso;
svars: 38 kg; dzinējs: 49cm3, divtaktu, viencilindra; maksimālais ātrums: 40 km/h


Benelli Buzzer. 1968.gads, Itālija. Dzinējs: 65 cm3.

3.

kolēģa mini no Minhauzena rallija 2008.
Vai tas ir ārzemju vai pašmāju eksperiments?

par trešo nezinu, bet pirmie divi ir ārzemju ražojumi, kuriem ar SZ nav nekāda sakara, var teikt ka mūsdienu (pocket bike) priekšteči!?

retromotomans :
3.

kolēģa mini no Minhauzena rallija 2008.
Vai tas ir ārzemju vai pašmāju eksperiments?

šis agregāts ir pilnībā bašbūvēts!

Vēl viens mini

Aero

Motocikls Volugrafo


Modelis - Welbike - britu militārais motocikls, kurš ietilpa
gaisa desanta izpletņlēcēja komplektā. Ražoja: 1942-1945; svars: 32 kg; bākas tilpums: 3,7 litri; dzinējs: 98cc, divtaktu, viencilindra, gaisa dzesēšana

Ir atrasta informācija par pašmāju agregātu, tas ir bijis 1990.gadā
Pirmā Vissavienības skates-konkursa "MOTOSAM-90" (Serpuhovā) dalībnieks :
"Saliekamā mini mokika-skrejriteņa autors [konstruktors] ir virpotājs Valērijs Borodins no Rīgas...Žēl tikai, ka līdzās dzinējam [D-6], kas piestiprināts virs priekšējā riteņa, ir izpūtējs - tādējādi braucējam jārij izplūdes gāzes" (25.lpp.)
Журнал moto 1992, №:01-1992

Modelis - Welbike - britu militārais motocikls, kurš ietilpa
gaisa desanta izpletņlēcēja komplektā. Ražoja: 1942-1945; svars: 32 kg; bākas tilpums: 3,7 litri; dzinējs: 98cc, divtaktu, viencilindra, gaisa dzesēšana

Droši vien viņi tos desantniekus Rietumeiropā meta laukā tieši uz autobāņiem vai nesabumbotu pilsētu centros Iedomājaties cik stulbi izskatītos vācu izpletņlēcēji ar šitiem kaut kur pie Volhovas vai Staļingradas. :ddd:

AivisG :
Modelis - Welbike - britu militārais motocikls, kurš ietilpa
gaisa desanta izpletņlēcēja komplektā. Ražoja: 1942-1945; svars: 32 kg; bākas tilpums: 3,7 litri; dzinējs: 98cc, divtaktu, viencilindra, gaisa dzesēšana

Droši vien viņi tos desantniekus Rietumeiropā meta laukā tieši uz autobāņiem vai nesabumbotu pilsētu centros Iedomājaties cik stulbi izskatītos vācu izpletņlēcēji ar šitiem kaut kur pie Volhovas vai Staļingradas. :ddd:

Labs izgudrojums , kgan tās mazās riepas tiešām tikai R Eiropas ceļiem der. Par pašiem izpletņlēcējiem - sabiedrotie jau šinī jomā dikti daudz no vāciešīem mācījās :macies:

Benelli mini mopēdu variācijas (1960-tie gadi, amerikāņu reklāmas bildes):



Benelli Dynamo compact. 1968.gads, Itālija. Dzinējs: 65cm3.





Benelli mini Sidecar. 1968.gads, Itālija. Dzinējs: 65cm3.
*********************************************************
Tiek uzskatīts, ka Benelli ražojumi ir itāļu atbilde japāņu Hondai.
Pamatā tie tika dizainēti un ražoti amerikāņu tirgum. 70-tajos gados katrs zēns skolā sapņoja par šādu mini...

Cushman Airborne skūters

No 1936.gada līdz Otrā pasaules kara beigām tos plaši izmantoja ASV militārajām vajadzībām kā alternatīvu variantu automobīļiem. Viens no izplatītākajiem bija militārais variants Model 53, kurš ieguva nosaukumu Cushman Airborne. Tas kalpoja sauszames operācijās un karabāzēs ziņotāju dienesta vajadzībām.

Līdzīgi kā britu militārais motocikls Welbike, šie skūteri tika izmesti no lidmašīnas ar parašutiem (sk.attēlu), lai nodrošinātu gaisa desantkaraspēku ar papildus pārvietošanās priekšrocībām uz zemes. Skūteris bija pielāgots braukšanai visa veida karadarbības zonās jebkuros apstākļos – caur dubļiem, smiltīm, pa nelīdzenu ceļu, augšup pa stāvām nogāzēm un arī caur krūmājiem. Cushman Airborne rāmī (aizmugurē) bija iebūvēts izpletņa āķis. Gadījumā, ja izpletnis neatvērās, braucamais bija nodrošināts pret triecienu. Otrā pasaules kara laikā ASV desants to lietoja iebrukumam Vācijā. Lielākā daļa no šiem skūteriem pēckara gados neatriezās ASV, bet, iespējams, palika kara laukā Eiropā (Vācijā un Francijā).

Pēckara gados Cushman Airborne sāka ražot arī civiliedzīvotāju vajadzībām (tas raksturīgs skūtera attīstības vēsturei pēckara periodā kopumā, kad kara tehnikas ražotnes pārorientējās, lai pielāgotu to sadzīves vajadzībām; skūteru konstruēšanā tika izmantoti, piemēram, kara lidaparātu riteņi un citas sastāvdaļas).

Parametri:
Svars: 90,7kg; dzinējs: viencilindra; maks. ātrums: 40,23km/h

Saliekamie skūteri: Centaur, Valmobile, Hirano (1960.gadu sākums)



Vairāk: http://maicomobi.wordpress.com/category/page-15-folding-scooters-centaur-hirano-valmobile/

Motormuzejs dāvinājumā saņem unikālu mini motociklu "Mikrons"
DELFI Auto
08. janvāris 2010 15:30



Šā gada sākumā Rīgas motormuzejs ir saņēmis dāvinājumu – 1961.gadā Rīgā uzbūvēto mini motociklu "Mikrons" (attēlā). To muzejam ziedojis Valdis Eglītis, kura tēvs Teodors Eglītis bija šī motocikla konstruktors un izgatavotājs.
Motociklu izgudroja un vienā eksemplārā uzbūvēja VEF inženieris T.Eglītis. Tas ir veidots uz bērnu velosipēda (tā dēvētā "samokata") bāzes, iebūvējot PSRS rūpnieciski ražoto "IRTIŠ" velosipēdu piekaramo motoru. Mazā, motorizētā braucamrīka svars ir 16 kilogrami, tas spēj attīstīt ātrumu līdz 30 km/h un patērē maz benzīna. Mazo izmēru dēļ braucamrīks ir ērti pārvadājams un uzglabājams.
"Uz liliputu motocikla gana ērti varēja iekārtoties kā liels, tā arī mazs. Mocīts skrēja labi," atceras V.Eglītis. "Rīgas motormuzejs ir īstā vieta, kur atrasties vēsturiskajam, mazajam spēkratam. Tā tiks atspoguļota transportlīdzekļu attīstības vēsture, kā arī saglabāta mana tēva – slavenā VEF konstruktora – piemiņa."
Apskatīt šo braucamo var Rīgas motormuzeja ekspozīcijā.

http://auto.delfi.lv/zinas/latvija/motormuzejs-davinajuma-sanem-unikal...d=29144729

Man gadus 6 - 7 atpakaļ piederēja šitāds franču ražojuma, bērna prātā pret minsku iemainīju, tagad to ļoti nožēloju :cry: 73. gada bija, 2 ātrumi, automāts, nežēlīga vilkšana bija salīdzinot pret padomju ražojumiem, ātrums aptuveni kā rīdziņai, 2 litru bāka