Rolmaņa 95 mopēds.

No "Tolmeta" dabūju šādu mopēdu un gribētu uzzināt sīkāk,kas tas īsti ir kura gada,marka un citas nianses par šo.

Smuks komplekts
gadi aptuveni 57-59 gads! (dzineja razoshanas gadi)
dzinejs d-4
Parasts motovelosipeds!
shis tas trukst
kedes sarga nav
aizmuguerajais zobrats nav istais!
u.t.t.


gribetu redzet kads karburators virsu!

Nuu... Velosipēds, ar uzstādito dzinēju D4. Dzinēja gads, patiešām, 57-59. Sprioežot pēc velo rāmja stāvokļa - dzinējam ari krietnas iekšīgās saslimšanas...

Kas par velosipēdu īsti nav skaidrs, šķiet, kaut kas sajaukts. iespējams - pirmskara rāmis. Rāmis arī izskatās tā bēdīgi... Es, laikam, uz šā ar motoru nebrauktu. Dakša pirkešējā un stūre - nezinu, no kā, šķiet, pirmskara ārzemju.

Rati un feļļas - no motovelosipēda "Rīga'" - arī vēlākais 60-to gadu sākums. No tā - arī klaņi, iespējams - sēdeklis.

Bagāžnieks paštaisīts, līdzigi, kā nezināmā konstrukcija pie aizmugures rata stiprinājuma un aizmugurējais motora velkamais zobrats un motora ķēdes sargs.

Ri4a - es jau redzu, karburators - TAS!

Nē, sēdeklis ari pirmsakara.

Iespējams - bāka no cita, nedaudz vēlāka, dzinēja modeļa.

Jauktenis, vienvārdsakot.

Bet dzinejs pilna komplekta

Aha, ar visu vecā parauga "pīpīti" un to ieskrūvējamo svečvada muftu.

Nevaru saprast vai ir bruna ta muftinja!
Pats tagad esmu meklejumos tadas muftinjas bruna kras ka ari karburatora
un vajag atrast kadu kursh taisa bukses tek garam

Sbech :
nezināmā konstrukcija pie aizmugures rata stiprinājuma

Tas tak ir pashtaisiits pedaalju kjeedes spriegotaajs !!!
Prieksheejai dakshai gali liekas metinaati klaat , taa taada dikti interesanta izskatas ...

Ceru kādreiz ieraudzīt salidojumā šo motoriņu dziedam!

Katrā ziņā trūkstošās velo daļas - nav tik retas, kā šis motrs tādā komplektā!

Sbech :
Bagāžnieks paštaisīts,

Tādi bagažnieki tajos 60-tajos nebija retums un galvenais ka visi bija vienādi.Kad jautāju(toreiz) par to izcelsmi ,tad parasti atbildēja -tas ir Ulmaņlaiku.Tākā iespējams kāda darbnīca tādus izgatavoja vairumā.

Karburātors K-34

Ļoti interesants motovelo!
Vai motoriņam ir kniedēta plāksnīte vai tā tikai izskatās?Pr.dakša laikam atsperota,īpatnējs labais klanis,super spriegotājs,labais bagāžnieks,kautkāds interesants dinamo un laikam prasītos vecā apaļīgā bāciņa.
Lai veicās atjaunot!

Raimonds Krīgeris :
Tādi bagažnieki tajos 60-tajos nebija retums un galvenais ka visi bija vienādi.

Jā šis motorritenis ierosina atmiņas. Mam arī sešdesmitajos gados tāds (stipri līdzīgs) bija.Puika būdams braukāju uz skolu.Bagažnieks bija tieši tāds.Uzsēju veco vermahta 20 litru benzīnkannu (tieši pasēja virsū)un braucu uz veikalu pēc benzīna. Dabūju gan no dažiem pieagušiem cilvēkiem (par to kannu un bagažnieku dzirdēt tādus klusākā balsī jautājumus)kur tu dabūji to kannu.Un bagažnieks arī tev ulmaņlaiku.Toreiz īsti nesapratu kāpēc man tā jautā.bet nojautu ka kaut kas nav labi.

http://foto1.inbox.lv/retromoto_lv/Kuldiga-2010/IMG-0848.jpg

Motovelosipēds ir interesants ar to ka ir izglābts no pārkausēšanas. Vērtējot ctādi, tad šis braucamais ir sakomplektēts no pieejamām detaļām, kas ir atradies garāža vai kur citur. Velosipēda rāmis spriežot pēc hroma atliekām uz rāmja varētu būt pirmskara, priekšējā dakša(pirmo reiz redzu). Motors, kā jau kolēģi minēja 50-gadu. Motora plāksnīte kur iesists ražšanas gads ir piekniedēta ar kniedēm! Pirmajiem šā tipa motoriem karburators ir no alumīnija, kur benzīna padeve iet caur to vietu kur skrūvējas dīze. Pludiņkamerā ir korķa pludiņš. Pēdējo gadu šā tipa motoriem karburators kā redzams attēlā. Bāka ir no cita motora komplekta, bet krāniņš ir vecā tipa, kas bija bākai bez šuves(tā saucamai lāsītei, skatīt attēlu no mana motovelosipēda).

Rolmanis95 :

Ieliec foto , kur tuvumaa redzami tai priekshas dakshai apaksheejie gali

Raimonds Krīgeris :
Pr.dakša laikam atsperota

Tieshaam taa izskatas

Tiši tā. Tiši tāda bāciņa tā pati man vēl tagad istabaukšā ir pakārta uz nagliņas.
Ar visu oriģinālo krāniņu. Atgādinājāt ka arī pludiņš bija nu korķa.

Nevar īsti saredzēt tajā bildē kā Jūsu dampim ir piemontēts pakaļējais zobrats
Toreiz manam dampim viņu uzmauca uz rumbas gala un ...nezinu kā to konstrukciju sauk? vai par homutu vai kā,,bet ar tādu uzgriezni-šaibu pievilka. Bet problēma bija tāda ka braucot kalnā viņš sāka slīdēt(buksēt) uz tās rumbas.
Tad jau vēlāk dabūju Gaujas zobratu ar gumijām stiprināja pie spieķiem.
Bet tādi viņi bija.

No sākta gala:

Laukos pie Harkovas, Ukrainā, dzīvoja tāds Filips Aleksandra d. Pribilojs. (Филипп Александрович Прибылой). Strādāja oficiāli par lauku fotogrāfu, un savā darbnīciņā meistaroja visādus ērmus. Piekaramo dzinēju savam velosipēdam sāka konstruēt vēl pirms 1941.gada, bet tad nekas lāgā nesanāca.

Pie Harkovas kara laikā notika vismaz divas ļoti apjomīgas tanku un motorizēto divīzju kaujas, uz laukiem palika daudz tehnikas. Un, pēc leģendas, pētot atrasto tehniku, Pribilojs beidzot sakombinēja veiksmīgu motoru.

Atkal - pēc leģendas, magneto spoli viņš sākotnēji paņēma no kāda militārā agregāta, kas bija paredzēts darbināšanai sausos slēgtos apstākļos, un tikai īsu laiku, palaidējdzinēja veidā. Tāpēc šim dzinējam piemīt iedzimtā kaite - vāja magneto spole, kam nav paredzēts izvads gaismai, un kas sabojājas itin viegli.

Vēl leģenda: pavērojt motora konstrukciju - var pamanīt, ka karteris sastāv no daudzām apaļām daļām. Pēc leģendas - to apaļo daļu izmēri atbilst to laiku konservbundžu izmēriem, jo no tām Pribilojs taisīja sagataves liešanai.

Katrā ziņā motors bija visai novatorisks, nekur pasaulē tāda nebija, izgudrots no jauna. Pēc izskata nedaudz līdzīgajam Sachs 98 ir vairākas būtiskas atšķirības konstrukcijā, nerunājot jau par kubatūru. Tajā laikā PSRS tas bija ļoti labs un moderns dzinējs.

Pribilojs pēc kara, kad daudzmaz sāka atjaunot ražošanu, ar sava motora konstrukciju atnāca uz tuvāko un pēc profila atbilstošāko rūpnīcu - HArkovas velosipēdu rūpnīcu (kuras pamatā, savukārt, no Rīgas Pirmā kara laikā evakuētā Leitnera rūpnīca...)

Harkovas velo rūpnīcā eksperimentāli sāka ražot viņa dzinējus, pielikšanai pie velosipēdiem:


HArkovā 1956.gadā pat uzsāka masas sērijas ražošanu, un uzkonstruēja speciāli šim dznējam piemērotāko motovelosipēdu, V-901:


Bet Harkovā dzinējus ražoja tikai mazās partijās, ekspermentālā ceha aprīkojums neļāva uzsākt ražšanu tādos apjomos, kādus prasīja "partija un valdība".

Aptuveni 1956.gada beigās dzine'ju ražosānu pārveda uz Ļeningradas rūpnīcu "Sarkanais oktobris". Rūpnīca pamatā ražoja aviācijas dzinējus un reduktrous, un tajā bija aprīkojums un darbinieki, kas spēj sākt liela apjoma alumīnija detaļu ražošanu.

1957 līdz apmēram 1959.gada sākumam Ļeningradā ražoja dzinējus tādus, kā Rolmanim 95.

Raksturīgās īpašības šim posmam - patiešām, dzinēja dati uz plāksnītes,


Alumīniju lēja tad 3-4 lietojamajās māla-smilšu formās, un līdz ar to šim ražošnas posmam raksturīga raupja, nelīdzena kartera virsma:



No kā Pribilojs vadījās, konstruējot sava dzinēja karburatoru - pat leģendu nav saglabājies, bet noteikti ne no normālajiem vācu karburatoriem:


Korķa pludiņš:


Misiņa vārsts:


Žikleris (!)



Aptuveni 1959.gadā Ļeningradā sāka ražot ierastākas konstrukcijas un stabilākus darbībā karburatorus, K-34. (karburators lejā)

Interesanti, ka Rolmanim uz dzinēja stāv jaunāka tipa, K-34. karburators, bet vecā tipa, ieskrūvējamais gaisa filtrs, caur pārejas muftu. Tas vecāks, ieskrūvējamsis, nevis uzskrūvējamais, gaisa giltrs - ir nedaudz biezāks, vairāk slāņu, labāk filtrē. Nu, nosacīti labāk...