Aizmirsi paroli?

Raksti | Pasākumi |

Ar IŽ'iem uz Slovākiju

Ar IŽ'iem uz Slovākiju



Kārtējo reizi bija uznākusi nepārvarama vēlme izlaist kādu garāku līkumu ar vecajiem dzelžiem. Sākotnējais plāns bija Norvēģija, tomēr pēdējā brīdī izdomājām, ka galamērķis būs Tatri. Kraujam mantas un dodamies ceļā. Starts kā parasti no Ventspils štāba.


Varonīgi braucam mērķa virzienā nemitīgi samājot apkārt spietojošos motociklistus, jo Ventspilī notiek „Kurland Bike Meet”. Nobraucam kilometrus 10 un raujam malā, jo Ritvara mocim piemeties mīkstais. Līdz gala mērķim vel tikai 1190 km.

Tālāk tikai braucam un baudām. Jau ir pienācis vakars un jāmeklē nakšņošanas vieta. Paskatāmies Lietuvas kartē un tur pat netālu no ceļa atrodam patīkamu vietu pie ūdens. Ceļam kempu, taisām vakariņas un atpūšamies.

Rīta cēliens, brokastojam un meditējam.



Braucot jūtu, ka kaut kas nelāgs notiek uz mazajiem apgriezieniem. Uzdodot gāzi vis kārtībā, bet uz zemiem apgriezieniem dzinējs raustās un šķauda. Karburators iztīrīts, dzirkstele lieliska, aizdedze vietā, bet problēma paliek. Tā nu kaut kur Lietuvā raujam pļavā un sākam pētīt. Vainīgs izrādās Ukraiņu optiskais aizdedzes sensors. Labi, ka pie rezerves daļām ir iemests kaut kās hola sensors no auto. Vienīgā problēma, ka Ukraiņu aizdedzes modulators „tauriņš” ir no nerūsējošā tērauda un ar holu viņš ir bezjēdzīgs. Nācās trūkstošo detaļu izgatavot no „tušonkas” bundžas. Mazliet paburoties konstrukcija izrādās strādājoša un var doties tālāk. Kamēr skrūvējamies piebrauc kāds Leišu kungs, priecīgi apbrīno mūsu braucamos un stāsta kā jaunībā ar tādiem agregātiem braucis.


Pa retam uznāk arī kāds lietus mākonis.


Pārvietojamies pa Polijas nomalēm, mazie miesti un klusie ceļi ļauj izbaudīt braucienu.


Pirms pašas Slovākijas sākam domāt par nakšņošanu. Nogriežam pie upes, blakus lielam tiltam un sākam bezmērķīgi vizināties pa akmeņaino krastu, pie reizes meklējot piemērotu vietu teltīm.
Pāri upei veda pēdas, kaut arī mums otrā pusē neko nevajadzēja, skaidrs, ka ir jāmēģina pārbraukt. Jānim tas beidzās ar apgāztu moci un piesmeltiem zābakiem. Par cik Jānis brauca pirmais, mēs ar Ritvaru nolēmām, ka mums tur otrā pusē nemaz neko nevajag un Jānim bija jābrauc arī atpakaļ.
Kempinga vieta drīz vien atrodas, ugunskura vieta, blakus ūdens.


Pamazām skati paliek arvien baudāmāki, reljefs izteiktāks un ceļi līkumotāki. Nogurums un miegs pāriet momentā. Ik pa brīdim raujam nost no galvenā ceļa un laižam, kur acis rāda.


Pie šādiem skatiem aizmirstas pat notirpušais dibens un IŽ’a cietais beņķis.


Lūk šādi kastes NEVAJAG stiprināt. Braucot pa maziem, akmeņainiem un dubļainiem celiņiem var iegūt daudz sāpīgu zilumu uz kājām.


Klusā daba!


Nolemjam izstaigāties. Pa akmeņainu upes gultni kāpjam kalnā. Pa ceļam uznāk pamatīga lietusgāze. Kādu brīdi slēpjamies zem klintīm.


Pēc kāpiena esam manāmi saguruši. Ieturam vakariņas kalna pakājē, vienā no tūristu āra ēstuvēm. Sākam interesēties vai kādā no kempingiem ir kāda brīva naktsmītne, bezcerīgi, viss pilns. Braucam meklēt vietu kempam. Jau ir piezagusies tumsa un sāk līt. Horizontālu placi atrast neizdodas, nekas cits neatliek, kā celt telti slīpumā netālu no ceļa, blakus kaut kādai koka būdelei. Slīpums nav liels, bet pie vismazākās kustības guļammais aizslīd kamēr kājas atduras pret telts sienu. No rīta izrādījās, ka dīvainā būdele ir milzīgs bišu strops.


Pamazām kāpumi paliek arvien stāvāki un IŽ’am tas īsti nepatīk. Ilgi braucot stāvā kāpumā karburators sāk spēlēt jokus. Jātur kārtīgi apgriezieni, ja sanāk atmesties un sabremzēt, tad cauri, jāvelkas ar 1., 2. ātrumu. Dažbrīd pat līdz 2. ātrumam nesanāk tikt.


Vienā brīdī Ritvaram izbeidzas elektrība. Noripojam skaistā pļavā un lēnu garu sākam skatīties kas par desām. Vaina izrādījās gaužām sīka, īssavienojums indikācijas lampiņai. Laižam tālāk cerībā uzbraukt fonā redzamajā kalnā, kur atrodas Slovākijas televīzijas tornis.


Pa ceļam iebraucam vietējā piparbodē lai iepirktu kādu tradicionālo dzērienu. Sākumā palieku pie močiem. Lēnu gaitu pienāk tantiņa, stipri gados, un kaut ko stāstot rāda uz karodziņu, kas piesiets pie moča. Pusi ar žestiem, pusi ar vārdiem, kaut kā sapratāmies. Tantuks gribēja zināt no kurienes braucam un noteica, ka karogs līdzīgs kā Austrijai. Ceļi, kas ved kalnos ir visās malās, bet visur ir nacionālie parki, zīmes un barjeras. Par cik negribējās ciemos cūciski rīkoties tad braucām tur, kur tas ir atļauts.


Kaut kādā brīdī atkal raujam nost no lielā ceļa un sākam braukt pa nelielu zemes ceļu, kas paliek arvien mazāks, bedraināks un akmeņaināks. Tieši tas, kas mums vajadzīgs! Lēnām uzbraucam milzīgās ganībās kalna pakājē. Fantastiska 360 grādu kalnu panorāma un vietas cik uziet. Kādu stundu bizojam riņķī priecājamies par labo vietu.


Slovāku spēka batons!


Pat ļoti saudzīgi izturoties Ķīnas Tautas republikas ražojums izbeidzās.


Jaunākā antiradaru sistēma.


Ak šī sadegošās 2T eļļas smarža!


Komentāri lieki, skaistākais brauciena vakars.


Braucot pa līkumotajiem ceļiem, ar smaidu līdz ausīm, nonākam Čertovices kalnu pārejā. Pēc brīža piebrauc friču motociklistu pulciņš. Pēkšņi kļuvām par apskates objektu. Vācieši tādus velnus nebija redzējuši. Uzzinājuši, ka mēs no „Letland” neizpratnē pētīja tehniku un ar pirkstu rādīja uz viegli eļļaino motoru.


Dodamies pastaigā.


Es tā arī nesadūšojos ielīst ledainajā ūdenī.


Kempingu ierīkojam netālu, kalna pakājē. Vizināmies pa laukiem un ganībām baudot ainavas.


Mūsu kempings izrādījās ceļā vietējo „zelteņu” ikrīta maršrutam. Tādu interesi no meitenēm nebijām gaidījuši=) Gans ilgi pērās kamēr aizbīdīja ganāmpulku tālāk.


Te nu sākam ceļu mājup, ik pa brīdim nogriežoties no galvenā ceļa lai izbaudītu braucienu. Braucot cauri nelielam miestiņam nolemjam griezt mežā un kā vienmēr izvēle ir lieliska. Ceļš ved stāvus kalnā un tas ir nobērts ar lieliem akmeņiem, kas rada papildu asumu. Ritvars kārpīdamies uzbrauc savā gaitā. Kaut kur kāpuma vidū pamanu ka priekšā ir ceļā ierakta metāla rene, kas varētu stipri pabojāt jau tā švako dakšu. Nākas nomest ātrumu un tālākais ceļš jau paliek daudz grūtāks. Stāvākajā vietā mocis sāk šļūkt atpakaļ pat ar nospiestām bremzēm. Kopējiem spēkiem tiekam augšā bez jebkādas saprašanas kāpēc tas ir vajadzīgs un vai ceļš vispār kaut kur ved. Braucam pa šauru akmeņainu celiņu augšā un lejā pa kalniem. Ceļi paliek ar vien šaurāki un dubļaināki. Vienkārši braucam, kur acis rāda. Ritvars braucot pa priekšu nolemj laist lejā pa stāvu smilšainu kalnu. Mēs ar Jāni, novērtējot situāciju, nolemjam lejā nebraukt. Skaidrs, ka atpakaļ kalnā uzbraukt nav iespējams. Tā nu vienu brīdi nošķiramies. Vēlāk, izkārpījušies uz kaut cik braucama ceļa, rācijā uzmeklējam Ritvaru un sazīmējam tikšanās vietu.

Nākamo kempingu ceļam kādā klusā vietā kalnu upes malā. Jau iekārtojušies redzam, kā pa pļavu tuvojas auto. Kungam seja cieta un paziņojums skarbs, privāta zeme un jādodas prom. Vārds pa vārdam mēģinu skaidrot, ka esam kārtīgi tūristi un pēc mums viss būs tīrs un kārtīgs. Pēc nelielas sarunas un skaidrojuma, kur braucam, vīrs tomēr atmet ar roku un ļauj palikt.


Tālāk jau garais mājupceļš. No rīta paveras lielisks skats ar miglas klāto ieleju. Turpinot maršrutu saprotam, ka tieši šajā ielejā ved mūsu ceļš. Ātri vien saule gandrīz pazūd un mēs iebraucam biezā miglā ar pilnīgi sireālu skatu. Viss paliek slapjš.


Tālāk ceļš ved pa īsāko maršrutu, lielie ceļi un bānis, apstājoties tikai lai uzpildītu degvielu un iedzertu kārtējo kafiju. Brauciens pa bāni likās garlaicīgākā lieta pasaulē. Kad jau sāp visas malas un stundām ilgi bilde nemainās, cīņa ar uzmācīgo miegu paliek arvien sarežģītāka. Pēdējā mājupceļa diena bija tīrs izturības brauciens. Ierodoties mājās likās, ka sāp viss ķermenis un bārdainais ģīmis diez vai izskatījās īpaši laimīgs. Pēc kārtīgas atpūtas skats uz dzīvi jau bija pavisam cits un galvā atkal grozās idejas kur varētu aizbraukt.
Kopējā bilance 3000km.

  • Skatījumi: 8882   |  
  • Indriksons   |  
  • 02.Sep 14:08   |  
  • 18
    0
lūk, tas ir kaut kas! malači! Izskatās, ka bez lielām ķibelēm Bremži turēja?
Par bremžiem runājot, pirmajos kalna nobraucienos likās ka labi tas nebeigsies , bet tad jau apradam un epoksīts ar izturēja . Protams jaņēm vērā, ka tie bremži ir nekādi un attiecīgi jābrauc.
07.Sep 2018
Hi...domājat ka Hondai kalnos tur bremži...nekā. 1 ātrumā ,bet mocis ripo tik lejā...

https://content25-foto.inbox.lv/albums/a/autoaluksne/Honda-XL650V-Transalp/1309599136-1665.sized.jpg
22.Sep 2018
Ar to ukraiņu optisko aizdedzi es arī cīnos savai 638 jawai. Tā kā esmu to jaw paredzējis tāliem braucieniem, pasūtīju un nopirku divus komplektus. Pagājušajā gadā nobraucu kādus 6000 tai skaitā Karpatus bez problēmām. Šogad braucot uz Somijas pasākumu, jau Somijā sāka raustīties. Paspaidot optiskā devēja plāksnīti iet. Uzliku rezerves. Nospriedu, ka kaut kur slikts lodējums, pārlodēju visus savienojumus. Uzliku atpakaļ pārlodēto viss kārtībā. Nobraucu ap 5000 km, Norvēģiju Nordkapu. Pēc tam tepat Latvijā sāka atkal raustīties, šķaudīt. Ieraudzīju, ka optiskā devēja plāksnītē pazudis kondensators. tā arī neatdradu kur palicis. laikam iekritis ģeneratorā un samalts. Uzliku atkal otru. Šķiet jāpadomā kā tos štruntus ieliet kādos epoksīdos, lai tā vibrācija netraucē. Un jāsataisa vai jānopērk rezerves devējs.
superīgs brauciens, tā tik turēt
Super ižiņi,pārdzīvoja visu! Paldies puiši par labo aprakstu un vispār ka esat tādi!!!
07.Jun 2019
interesē tās zaļās bagāžas kastes. varbūt kādam ir liekas, un pa cik tādas var iegādāties? izskatās diezgan piestāvošas IŽ-a skatam un komplektācijai.
Pievienot komentāru


Rakstu kategorijas.

4

Vēsture.

Vēsturiska informācija , kas saistīta ar seno tehniku.
2

Tehniskas lietas.

Raksti par tehniskām lietām
1

Juridiskas lietas.

Raksti par juridiskām lietām
8

Pasākumi.

Dažādi pasākumi, ceļojumi, notikumi un piedzīvojumi.
1

Restaurācijas projekti.

Senas tehnikas atjaunošas projekti
4

Aktuāla informācija.

Aktuāla infromācija senās tehnikas īpašniekam, kas neietilpst citur.

Pēdējie komentāri pie rakstiem