Domaju ka 100 000 nevar nobraukt tur motors jau butu beigts un parejais ari lidz kliņķim - varat teikt ka ,, man tur sava laika nogaja tik un tik bet tas tā kā kuram"
Reāli pedāļu uzlikas ir padilušas, sedekļi labi atrumkloķim ir klasiska vaina ka tapa kustas un lidz ar to ir mega brivgajiens tup atpakaļ, tai paša laika uz motora un varstu vaka ir virsu paplana kārta ar pelēku tādu kā krāsu. Radiatoram tagad no stāvēšanas sāk lobities nost melna krasa. apaksā sāk gazties nost pelēka pretkorozija.
Kā jau teicu var braukt visādi. 100000km 412 moskviča motoram, galīgi nekas nav, tikai normāli iebraukts. Tas ka ātrumkloķis nekontrolējami kustas uz visām pusēm ir viens no rādītājiem, ka nav tikai 20000km.
Aptuveni 2 gadus pēc šīs foruma tēmas izveidošanas ledus ir sakustējies, Moskviču esmu izložņājs klātienē, tas pēc ilgu gadu stāvēšanas tika izvilkts ārā un nomazgāts, tāpat arī ir saņemts akcepts restaurācijas darbiem no auto saimnieka.
Ir ieviesusies arī zināma skaidrība par dažiem jautājumiem, kurus risinājām iepriekšējā lapā.
Saskaņā ar plāksnīti motortelpā - auto ir 1969. gada izlaidums, ražots Iževskā un tā nosaukums tiešām ir Moskvič 412. Tāds pats uzraksts rotā gan bagāžnieka vāku, gan arī vārstu vāku.
Tātad motors ir 412, kārba gan jau arī, jo kloķis ir grīdā.
Turpinājumā dažas bildes.
Kopumā es esmu patīkami iepriecināts par to, ka virsbūves stāvoklis ir okei un neizskatās, ka būs baigi jāmetina. Arī salonā nekā īsti netrūkst. Ir šis un tas aplauzts, protams, tāpat arī ir izkusis tas plastmasas panelis (tā laikam visiem ir slimība), bet visādi citādi tas kopumā izskatās cerīgi.
Nu jā, kaut kur jādabū motors.
Kā ir ar visādām piekares daļām - bukses, atbalsti, amīši, lāgas utt - kur īsti tādas var meklēt? Jācer, ka kaut kas der arī no jaunāka 412.
Šis nebūs ātrs projekts, un centīsimies neko nesačakarēt.
Iževskaā tādus puskropļus vien ražoja, un visos laikos.
Virsbūve Tavam verķim ir no 408 Moskviča, iespējams bez izmaiņām, vai labākajā gadījumā bļanduks cits. Palūko kas par dzinēju iekšā stāv. 408. bija ar sadaleni apakšā, bīdītājiem un vārstiem augšā 50 ZS pie 4750un 9,3 kgm griezi pie 3200.
408 ātrumkaste arī ir 4 + 1.
Auto ir 180 Km no manas atrašanās vietas pagaidām, tāpēc aiziet un palūkoties nebūs tik vienkārši, bet cik es vizuāli atceros, tad sadalene bija augšā. Tāpat arī tas vārstu vāks diez vai būs likts cits. Kaut kā šādi arī izskatījās - http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Engine_412_front.gif
Bet tas nav baigi būtiski, jo esošo dzinēju kaut kādi aktīvisti pirms kādiem gadiem ir sākuši jaukt, daļa detaļu tur ir zudušas un bloks esot bijis plīsis. Līdz ar to es domāju, ka tur nav jēgas čakarēties - jadabū strādājošs 412 dzinējs, kuram nekā netrūkst, vēlams kopā ar kārbu un tas jāieliek šajā virsbūvē.
i_edgars 23.Apr 2014 11:22 Iževskaā tādus puskropļus vien ražoja,
Nevilkšu uz kašķi, teikšu tik ka IŽu cienītāju nebija mazāk, kā AZLK.
Starp citu taisnais, garais mērinstrumentu paneļa moldings visiem IŽiem saglabājās tikpat labi, kā AZLK eksportniekiem, ko nevar teikt par masu produkciju. Tas pat šajos attēlos redzams.
man prasas prieksejie lukturi un reste no 408, savadak kautka isti nelimejas kopa si 412 prieksa ar 408 aizmuguri
nezinu gan ka no vesturiska viedokla uz to skatas citi...
weber 24.Apr 2014 10:15 kautka isti nelimejas kopa
Es jau atzīmēju, ka Iževskā bieži vien tika ražoti AZLK iepriekšējie modeļi ar dažiem uzlabojumiem, bet ar it kā jauno modeļa apzīmējumu! Tāpēc ir virsbūve lielākoties no 408 modeļa ar 412. dažiem moldingiem, motoru un vēl šo to....
Tā pat bija ar 21xx cik tur - faktiski Iževskā ražoja 412. modeli ar dažiem uzlabojumiem!
Tas nekādi nav kā ASV, kur dažādas rūpnīcas ražo identiskus auto modeļus ar vienīgo atšķirību - bļamba uz kapota, te atšķirības ir pamatīgas.
Apskaties abās lapās nodaļu - Варианты решёток радиатора.
Vēsturiski tāds tas auto tāds arī ir, neviens tur neko nav mainījis. Droši vien tā arī paliks, jo šī man liekas smukākā no visām pieejamajām priekšām, turklāt tā ir arī vecākā.
Nu re, viss skaidrs, tāds modelis bija, tika ražots divus gadus (67. - 69.), 1969. gadā iznāca nākamā versija ar "klasisko" 412. aizmuguri. Šis sanāk samērā rets un saudzējams tātad.
Dubultās lampas noteikti nelikšu, man nepatīk, tā priekša uzreiz tāda samocīta izskatās. Tāpat kā BMW e21, manuprāt, ar divām lampām izskatās daudz vairāk retro un oldskūlīgāks.
Autiņš pieder manas draudzenes ģimenei, līdz ar to es te esmu palikts zem lupas un īpašas vaļības atļauties nevaru pat ja gribētu.
Bet nu jā, jādarbojas ir. Šīs vasaras uzdevums varētu būt sagatavot virsbūvi krāsošanai un salasīt vajadzīgās piekares daļas - t.i. ko var jādabū jaunu, ko var - jāstrūklo un jākrāso.
Redzēs kā ar virsbūves krāsošanu būs, iespējams, ka šogad nesanāks.
Paralēli tam visam varētu mēģināt kaut kur dabūt motoru.
Jūtu, ka izmaksu ziņā visdārgāk un laika ziņā čakarīgāk varētu būt pāršūt salonu, atrast paneļa detaļas un pārhromēt norūsējušās hroma daļas. Par pirmo runājot, varbūt jāmēģina draudzenes muteri piesēdināt pie šujmašīnas.
--- Autiņš pieder manas draudzenes ģimenei, līdz ar to es te esmu palikts zem lupas ---
Manā praksē ir bijuši vismaz divi gadījumi, kad ''restaurējot ne savu'' auto, vairāki zēni ir krietni ''ieberzušies''...
Vienā gadījumā,
trīs gadu periodā ,
trīs dažādi ''restauratori'',
mēģināja novest līdz kādam rezultātam vienas un tās pašas ''draudzenes'' auto atjaunošanu/remontēšanu...
... ne cik ilgi atpakaļ auto bija izlikts pārdošanā , ar piebildi, ka ''šur tur ir jāpieliek roka''... Pārdevēja - tā pati meitene...
Laikam trešais ''draugs'' arī nebija izturējis restaurācijas smago nastu...
Labāk būtu sākumā sakārtot formulitātes un pārrakstīt moskviču uz restaurātāja vārda. Samaksā īpašniekam 300 eur max. un pārraksti uz sevi. Ja negrib pārdot tad nav vērts ķerties klāt un atstāj, lai sapūst.
Reāli virsbūve, bez dzinēja nav vērta neko, ņemot vērā vēl ieguldāmo darbu un naudas līdzekļus. Pārhromēt, kaut vai tikai bamperus un resti priekšējo maksā 700 eiro. Sāksi ieguldīt naudu un beigu beigās īpašnieks sapratīs ka var izcelt $$$ no tā vraka un paņems sev atpakaļ. Varēsi plātīties cik patīk, bet juridiski Tu skaitīsies nekas. Vēl pastāv iespēja noslēgt līgumu ar īpašnieku, kur atrunātas darbības un atbildība kas stājas spēkā grozot norunu. Tas iesākumam.
Par pašu moskviču - cik autentisku Tu gribi viņu būvēt?
Piekarē, pieļauju ka daudz ko var atstāt, tik cik nostrūklot un sakrāsot, jo dilstošie mehānismi ir tik cik bukses un gumijas izstrādājumi. Jebkurā gadījumā daudz ko var atrast margrietas ielā 8, pie kalnciema tilta, purvciemā ilūkstes ielā, lienes ielā ir neliels veikals, bet tur var ļoti daudz ko dabūt un atrast. Tad paliek vēl latgalīte, kur visu ko var atrast, visādas kolekcionāru sanāksmes, kur tirgo visādus draņķus utt.
Rēķinies ka visdārgākie elementi būs hromi, salona plastmasas ( pilns komplekts aptveni 260 eiro ) un, protams, krāsošana, ja dod krāsot profesionāļiem. Pārējais kā jau padomju mašīnai kapeikas.
Es arī ceru, ka nav tas gadījums, bet nu laiks, protams, rādīs...
Tāpat arī es plānoju pie restaurācijas pieslēgt arī draudzeni, kurai par to ir gan interese, gan arī kaut kādas zināšanas gan par restaurāciju, gan amatniecību. Nevienu autiņu gan viņa taisījusi gan vēl nav, bet ir pieredze nedaudz citā virzienā un vismaz potenciāls tur toč ir. Gēla nadziņi un bailes sasmērēt rokas nav.
Arī draudzenes veco (kurš skaitās auto īpašnieks) plānoju pieslēgt pie darbiem. Viņš ar auto nebrauc vispār kopš to Mosi iestūma garāžā kaut kad deviņdesmito beigās, un tagad ir diezgan pavilcies uz šo.
Nu jā, un līdz ar to tas sanāk tāds ģimenes projekts, un es vienkārši pagaidām esmu ielīdis tā vadītāja postenī. Ja es to autiņu atpirkšu, tad tas kļūs par manu un viss gan jādara, gan jāfinansē būs pašam. Bet to es negribu.
Tā kā - paldies par brīdinājumu - bet nu - skatīsimies. Ja nesanāks, tad nesanāks.
Par plāniem - es gribētu panākt to, lai viņš izskatās smuki un nekas nebūtu sačakarēts. Tas varētu būt tā īsumā. Motors tur iet no M412, tādus jau dabūt vēl var. Jāsakopj virsbūve un piekare, jāpārkrāso un jāieliek kaut kāds motors. Un tad pamazām jāhromē vai jāmeklē jauni hromi un trūkstošās plastmasas. Beņķus pāršūsim ar ģiemenes iekšējiem resursiem.
Ar šo paziņoju, ka nedaudz mazāk kā piecus gadus pēc pirmā ieraksta, projekts ir sakustējis un auto ir nonācis manās gādīgajās rokās. Pa šo laiku esmu paspējis pācelties no Rīgas uz laukiem, bišķi investējis instrumentos, ir kaut kāda vieta, kur darboties utt. Tāpat arī dabūju BE kategoriju, lai varētu to auto atvilkt šurp.
Pagaidām plāns ir auto kādu brīdi uzglabāt, un vasarā ķerties klāt pie virsbūves darbiem.
Nesteidzīgi tiek meklēts dzinēja donors un sastādīts saraksts ar nepieciešamajām daļām.
Reāli pedāļu uzlikas ir padilušas, sedekļi labi atrumkloķim ir klasiska vaina ka tapa kustas un lidz ar to ir mega brivgajiens tup atpakaļ, tai paša laika uz motora un varstu vaka ir virsu paplana kārta ar pelēku tādu kā krāsu. Radiatoram tagad no stāvēšanas sāk lobities nost melna krasa. apaksā sāk gazties nost pelēka pretkorozija.