Ielikšu izrādīšanai savu IŽ-350. Šis konkrētais eksemplārs ir, principā, nullīte. Lai gan ražots 1950. gadā, nobraukums zem 3000 km, 99,9% oriģināls, muzejā novērtēts kā etalona modelis, attiecīgi, ja nepieciešams paskatīties kā jābūt, tad te ir dzīvs motocikls, nevis grāmata.
Rūc un brauc atbilstoši jauna motocikla stāvoklim, motors tika piebraukts, pēc tam iekonservēts.
Forši moči! Tik zinot to iepriekšējo īpašnieku, drusku aizķēra - " izstādīšanai savu..." 'Vismaz LAT mērogā tie bija un būs Aivara moči. Un tur ir pievienotā vērtība un stāsts. Cik zinu, zināmās aprindās IŽs tiek piedāvāts pārdošanā ~ 5000... Var jau būt, ka par moci " ņo kastes" Ir OK , nekomentēšu. Bet ko ar WLA? Mocis neatņemama tās bijušā saimnieka sastāvdaļa un zināma laika perioda liecība LAT Seno motociklu kustībā. Atdāvini Motormuzejam un saglabā vēsturi!
Njā ... dzeltenais WLA man vienmēr paliks atmiņā kā Aivara motocikls.
Savlaik palīdzēju Aivaram to stutēt uz pacēlāja (smags braucamais) un šo to pieskrūvēt.
Ceru moto redzēt kādā no retro pasākumiem.
Itāli, negribu baigi dziļi iedziļināties Latvijas retro moto vēsturē, bet šiem močiem es esmu stāvējis klāt no pirmās dienas, abus esmu arī skrūvējis, tīrījis, mazgājis, rūcinājis, braukājis. Tā kā diez vai varētu nenovērtēt arī manu pienesumu šo motociklu vēsturē. Vismaz izteikti manā vēsturē, jo atrašanās garāžās aizņēma stipri vairāk laika, nekā pienāktos bērnībā. Tāpēc es tos droši varu uzskatīt arī par saviem močiem! Tas, ka man nepatīk un es neuzskatu par vajadzīgu apgrozīties pasākumos, ir pavisam cits jautājums.
Par IŽ ir taisnība, ka tas tiek piedāvāts zināmās aprindās, lai atgrieztos dzīvē. Un lai paliek Latvijā. Vai kādam ir jēga no tā, ka tas bezdarbībā stāv garāžā? Labprāt redzētu, ka tas atkal ir muzejā, kur tam arī būtu vieta. Labprāt ļautu to darīt citam.
Ar WLA viss ir savādāk. Tas tagad ir pārlasīts, sataisīts, novērsti visi trūkumi, lai lektu, brauktu un bremzētu, palicis ir tikai vecais vizuālais. Es neatbilstu klasiska LV restauratora standartam, jo nečīkstu, ka lai aizdod/uzdāvina/pa lēto pārdod kādu detaļu. Un darbi tiek uzticēti ekspertam, attiecīgi arī rezultāts ir lielisks, jo tagad ir dzīvs un braucams WLA.
Uzdāvināt muzejam, saglabāt vēsturi... Kur bija Aivara vēstures paildzinātaji? Visu cieņu tiem dažiem, kas turpināja uzturēt ar Aivaru kontaktu. Tādu nebija daudz. Izrādīt cieņu un atbalstu man grūtā brīdī? Man pat nevajag visus vienas rokas pirkstus, lai saskaitītu. Un jā, zvanīt uzreiz pēc bērēm, ka Aivars esot "solījis" tur tādu mocīti vai detaļiņu. Tālāk neizteikšos.
Nekādus baigos pārmetumus neizsaku. Par to, kādas asociācijas tie rada, atbildēji pats -neafišēdams savu klātbūtni. Ir OK, atvainojos, ja aizskāru. Par to vēstures paildzināšanu nesapratu... ko gribēji un uz ko tēmēts...
Rūc un brauc atbilstoši jauna motocikla stāvoklim, motors tika piebraukts, pēc tam iekonservēts.