Labvakar visiem, sākšu uzreiz ar divām lietām - mocis diemžēl nav mans, un arī netiek pārdots.
Tas parasti ieraugot šo moci tiek jautāts kā pirmais.
Tātad, pie manis uz izpēti nonāca šis 1976. gadā ražotais Iž Š11. Cik es zinu par moča vēsturi, tad savulaik kolhozā no rūpnīcas nonākušais motocikls tika piešķirts kādam cilvēkam gluži vienkārša mērķa vārdā - lai būtu ar ko braukt uz/no darba. Esot drusku pabraukts, esot skrējušies ar žiguli, bēgts no miličiem, uzlikts divvietīgais iž sēdeklis (starp citu tiešām der bez problēmām), bet tomēr secināts, ka nu nav galīgi tas ērtākais motocikls ikdienas braukšanai. Nobraukts noteikti mazāk kā 1000km, es pat personīgi teiktu, ka pat 500km nav nobraukti.
Neslēdzās ātrumi, bija ieēdusies priekšas dakša, dažādi sīkumi, gāzes rokturis nebija oriģinālais, trūka aptecētāja kronšteini, jo aptecētājs nekad nebija likts mocim virsū. Tad nu es viņu drusku pajaucu papētīt, kārtīgi noberzu un dabūju dziesmā, izbraucu, sabildēju, vārdu sakot sagatavoju pelnītām vecumdienām siltā mājoklī.
Salīdzinājumam - ielas jupitera galva
Š11 jupitera galva
Cilindra izplūde pirms mazgāšanas
Dakšas štoks
Sākumā bija doma, ka jāsamaina blīvslēgi un jāskatās, ko darīt ar gultņiem, bet... blīvslēgs mīksts kā jaunais veikala plauktā, viss ar solidolu sasmērēts
Gultņi arī teicamā stāvoklī
Tā kā ātrumkārbas defektu (pa kreisi izlīdusi pārslēdzēja ass, kā rezultātā nokritis sektoriņš) izdevās novērst neplēšot motoru uz pusēm, kloķvārpstu stāvoklis bija ļoti labs, motors netika jaukts tālāk par sajūga vāku.
Rezultāts pēc mazgāšanas
Rūpnīcas krāsojums
Tā kā trūka aptecētāja kronšteini un citus dabūt praktiski nav iespējams, nācās tos pēc parauga izgatavot no jauna. Tika izlocīta caurulīte
Tad cita tāda pati caurulīte tika novalcēta konusā
Visas sastāvdaļas
Kopskats
Tad nu tika tas viss atkal saskrūvēts kopā un iemūžināts piemiņai
Ak jā, par cik motocikls ir izcilā vizuālajā stāvoklī, netiks restaurēts. Šāda motocikla pārkrāsošana būtu pasaules lielākais noziegums
Tas parasti ieraugot šo moci tiek jautāts kā pirmais.
Tātad, pie manis uz izpēti nonāca šis 1976. gadā ražotais Iž Š11. Cik es zinu par moča vēsturi, tad savulaik kolhozā no rūpnīcas nonākušais motocikls tika piešķirts kādam cilvēkam gluži vienkārša mērķa vārdā - lai būtu ar ko braukt uz/no darba. Esot drusku pabraukts, esot skrējušies ar žiguli, bēgts no miličiem, uzlikts divvietīgais iž sēdeklis (starp citu tiešām der bez problēmām), bet tomēr secināts, ka nu nav galīgi tas ērtākais motocikls ikdienas braukšanai. Nobraukts noteikti mazāk kā 1000km, es pat personīgi teiktu, ka pat 500km nav nobraukti.
Neslēdzās ātrumi, bija ieēdusies priekšas dakša, dažādi sīkumi, gāzes rokturis nebija oriģinālais, trūka aptecētāja kronšteini, jo aptecētājs nekad nebija likts mocim virsū. Tad nu es viņu drusku pajaucu papētīt, kārtīgi noberzu un dabūju dziesmā, izbraucu, sabildēju, vārdu sakot sagatavoju pelnītām vecumdienām siltā mājoklī.
Salīdzinājumam - ielas jupitera galva
Š11 jupitera galva
Cilindra izplūde pirms mazgāšanas
Dakšas štoks
Sākumā bija doma, ka jāsamaina blīvslēgi un jāskatās, ko darīt ar gultņiem, bet... blīvslēgs mīksts kā jaunais veikala plauktā, viss ar solidolu sasmērēts
Gultņi arī teicamā stāvoklī
Tā kā ātrumkārbas defektu (pa kreisi izlīdusi pārslēdzēja ass, kā rezultātā nokritis sektoriņš) izdevās novērst neplēšot motoru uz pusēm, kloķvārpstu stāvoklis bija ļoti labs, motors netika jaukts tālāk par sajūga vāku.
Rezultāts pēc mazgāšanas
Rūpnīcas krāsojums
Tā kā trūka aptecētāja kronšteini un citus dabūt praktiski nav iespējams, nācās tos pēc parauga izgatavot no jauna. Tika izlocīta caurulīte
Tad cita tāda pati caurulīte tika novalcēta konusā
Visas sastāvdaļas
Kopskats
Tad nu tika tas viss atkal saskrūvēts kopā un iemūžināts piemiņai
Ak jā, par cik motocikls ir izcilā vizuālajā stāvoklī, netiks restaurēts. Šāda motocikla pārkrāsošana būtu pasaules lielākais noziegums