Šis mocis nav mans, bet gan pieder vīram no Kuldīgas un tiek atjaunots pēc pasūtījuma. Tēvs viņam savā laikā nopircis jaunu un braucis. Attiecīgi kādu laiku stavējis garāžā un ticis izvilkts reizi gadā uz 10km. Bet nu ir pienācis laiks atjaunot, lai ir uz godu. Ceru, ka klients kādreiz piedalīsies pasākumos ar viņu un būs iespēja atrādīt publiskāk.
Līdz manām rokās šis projekts nonāca pateicoties Dzintaram, kuram esmu parādnieks.
Modelis ir Jupiter (it kā Ju 1, bet pirmajiem ciparu nerakstīja). Diemžēl rūpnīcā bija liekas detaļas no Iž 56 ražošanas laikiem, tādēļ šis konkrētais eksemplārs ir ar dažām neatbilstošām detaļām. Bet tākā vienojāmies restaurēt tādā komplektācijā, kādā nācis no rūpnīcas, šīs nepilnības tiek atstātas.
Kā redzams daudzas detaļas nav vai ir sliktā stāvoklī. Priekšējā dakša bija sausa, ierūsējusi un vispār nekustējās. Izpūtēji apsisti, bākā bukte, un citas pazīstamas kaites. Tā rezultātā daudz tika meklēts gan ar sludinājumu palīdzību, gan Ikšķilē un nu jau var teikt, ka 90% no nepieciešamā ir atrasts.
Mocis ir izjaukts līdz pēdējai skrūvei, atskaitot motoru, kurš strādāja labi un nav iemeslu līzt iekšā. Visu sarežģī fakts, ka mocis pārkrāsots neizjaukts un krāsa ir visur.
Jaucot ārā aizmuguri pie pakaļējā riteņa varēju nodarboties ar tēlniecību:
Atjaunošanas plāns sevī ietver:
- Daudz jaunas detaļas, kas neprasa apstrādi
- Cinkošanu
- Hromēšanu
- Krāsošanu
- Pārsūšanu
- Vadu pilnīgu pārvilkšanu
Pirmo veicu cinkošanu. Kopā ap 300 detaļu:
Tika iedotas pāris detaļas hromēt, lai redzētu kāda ir kvalitāte. Šobrīd ir iedota daudz lielāka porcija, bet nu termiņi ir skarbi. Priekšejo dakšu un ātrumpārslēgu toties nebūs jāhromē, jo tika atrasti jauni ar ideālu hromu:
Pāršūšana ir ieklemmējusi kārtīgi, jo ar beņķa pamatni vairāk problēmu kā vajag. Sāpe arī bija lielās caurās kniedes zem pasažiera roktura, jo tādas neviens neņemas ielikt, līdz atradu vienus amatierus, kas ņemšoties izdarīt. Bet priecē fakts, ka izdevās atrast balto kanti jaunu, kuru iešūt nebūs problēmu.
Krāsošana tuvojas jau. Meistari sarunāti, tik trūka sānu kārba akumulatora pusē, jo savā laikā bija iztecējis akumulators un eņģe kaput. Nu tā ir atrasta vesela un jāsāk vākt viss kopā. Attiecīgi smilšu strūkla, gruntis, krāsa, strīpiņas, laka.
Vadiem baltie kembriki sameklēti (no psrs krājumiem), pareizu krāsu vadi ir, klemmes ir. Tik shēmu zobos un būs.
Vēl šis tas kas sagatavots, iepirkts jauns:
Šobrīd jautājums - kur nodarbojas ar stikla ložu strūklu pa sakarīgiem cipariem?
Katrā bildē tonis mazliet atšķiras, bet izpareizākais ir pēdējās bildēs. Visi bleķi smilšoti, skābo grunti gruntēti, vēl gruntēti, špaktelēti, vēl gruntēti, krāsoti. Krāsots ar akrilu un cepts krāsnī, tādēļ visnotaļ izturīgs. Daļa detaļu gaida strīpiņas un tad bāka tik lakota vēl.
Bet nu kamēr strīpas velkās varēju sākt montēt visu pasākumu kopā:
Neko baigi tālu neesmu ticis, jo sesija beidz nost, bet nu drīzumā būs turpinājums...
Pēc komentāra par atsperi arī sagribējās (iespējams) pilienu darvas medus mucā iepilināt. Pie cinkotajām detaļām aluminija savilces ieliktas un tādas nocinkotas izskatās!? Vai viņas ir no bleķa vai tomēr aluminija un iedevušās cinkot? Ir tak internetā iespējams jaunas tās savilces iegādāt un nepavisam pa dārgu naudiņu!
Jā, viņas ir cinkotas. Ņemot vērā to, ka viņas esmu redzejis aprūsējušas, tad pieņemu, ka bleķa vien ir. Iespējams, ka tur arī ir kādas atkāpes pa modeļiem, gadiem, īsti neesmu pētījis.
Parasti gan viņas ir smagi cietušas no dubļu/krāsu slāņiem pie ķēdes gumijām un no tā saprast oriģinālo stāvokli ir grūti.
Līdz manām rokās šis projekts nonāca pateicoties Dzintaram, kuram esmu parādnieks.
Modelis ir Jupiter (it kā Ju 1, bet pirmajiem ciparu nerakstīja). Diemžēl rūpnīcā bija liekas detaļas no Iž 56 ražošanas laikiem, tādēļ šis konkrētais eksemplārs ir ar dažām neatbilstošām detaļām. Bet tākā vienojāmies restaurēt tādā komplektācijā, kādā nācis no rūpnīcas, šīs nepilnības tiek atstātas.
Kā redzams daudzas detaļas nav vai ir sliktā stāvoklī. Priekšējā dakša bija sausa, ierūsējusi un vispār nekustējās. Izpūtēji apsisti, bākā bukte, un citas pazīstamas kaites. Tā rezultātā daudz tika meklēts gan ar sludinājumu palīdzību, gan Ikšķilē un nu jau var teikt, ka 90% no nepieciešamā ir atrasts.
Mocis ir izjaukts līdz pēdējai skrūvei, atskaitot motoru, kurš strādāja labi un nav iemeslu līzt iekšā. Visu sarežģī fakts, ka mocis pārkrāsots neizjaukts un krāsa ir visur.
Jaucot ārā aizmuguri pie pakaļējā riteņa varēju nodarboties ar tēlniecību:
Atjaunošanas plāns sevī ietver:
- Daudz jaunas detaļas, kas neprasa apstrādi
- Cinkošanu
- Hromēšanu
- Krāsošanu
- Pārsūšanu
- Vadu pilnīgu pārvilkšanu
Pirmo veicu cinkošanu. Kopā ap 300 detaļu:
Tika iedotas pāris detaļas hromēt, lai redzētu kāda ir kvalitāte. Šobrīd ir iedota daudz lielāka porcija, bet nu termiņi ir skarbi. Priekšejo dakšu un ātrumpārslēgu toties nebūs jāhromē, jo tika atrasti jauni ar ideālu hromu:
Pāršūšana ir ieklemmējusi kārtīgi, jo ar beņķa pamatni vairāk problēmu kā vajag. Sāpe arī bija lielās caurās kniedes zem pasažiera roktura, jo tādas neviens neņemas ielikt, līdz atradu vienus amatierus, kas ņemšoties izdarīt. Bet priecē fakts, ka izdevās atrast balto kanti jaunu, kuru iešūt nebūs problēmu.
Krāsošana tuvojas jau. Meistari sarunāti, tik trūka sānu kārba akumulatora pusē, jo savā laikā bija iztecējis akumulators un eņģe kaput. Nu tā ir atrasta vesela un jāsāk vākt viss kopā. Attiecīgi smilšu strūkla, gruntis, krāsa, strīpiņas, laka.
Vadiem baltie kembriki sameklēti (no psrs krājumiem), pareizu krāsu vadi ir, klemmes ir. Tik shēmu zobos un būs.
Vēl šis tas kas sagatavots, iepirkts jauns:
Šobrīd jautājums - kur nodarbojas ar stikla ložu strūklu pa sakarīgiem cipariem?
Turpinājums viennozīmīgi sekos...!