2. motocikls šogad piebeigts!
1953. gada iž 350.
Diemžēļ no procesa bilžu nav, dabūju ižu nokrāsotu pa detaļām, kā jau kārtīgi latvieši, melnais salikums - mīkstajiem. Nācās pamatīgi nocīnīties, lai to moci saliktu, pa vidam vēl visādas detaļas trūka, bija krāsojuma fehler'i, kurus laika taupīšanas dēļ, nācās labot man.
Vēl viens dampis kaut kā negrib padoties, bet šogad tam būs jārūc grib viņš to vai nē
2020. gadā tika pabeigta vēl viena iž 49 restaurācija.
Mocis no 1955. gada, izejmateriāls tas hibrīds ar planetas bāku. Kā donors bija sagādāts tas melnais (it kā nosacīti taisītais), no kura beigās gan jēga bija ļoti maza, tik cik priekšējais lukturis ar spidometru, melnā kaste un bāka.
Tālāk dažas bildes no izjaukšanas procesa.
Realitāte bija tāda, ka bija jāmeklē citi motora karteri un vēl čupa ar detaļām...
Bet nu lēnā garā tika aizmetināti liekie caurumi, pieaudzēti nolauztie/nodilušie detaļu fragmenti
Protams, daudzi darbi palikuši aizkadrā, bet ja publicētu visu, tad te vajadzētu vairākas nedēļas to visu apkopot un aprakstīt..
Dubļusarga enģes remonts
pielaikošana
Tad to visu izjaucu, uz smilšu strūklu un gruntēšanu, sakniedēju ar īstām tērauda kniedēm un tieši ar tādu tehnoloģiju kā rūpnīcā, tika uzvirpots atdauzāmais gals, lai kniedes atdauzītā puse būtu glīti sfēriska
Jaunas detaļas no Polijas
Cinkojamās detaļas smilšoju pats trenera kabīnē
Pēc tam katru detaļu un čupiņu ar skrūvēm ar rotējošo drāšu birsti (super interesants un "ātrs" pasākums)
tad uz cinkošanu un atpakaļ jau šitā
Tika sagādāta jauna kloķvārpsta, bet pieredze rāda, ka labāk tomēr pirms likšanas iekšā motorā paskatīties, kas lācītim vēderā.
Viss bija labi, iezāģēju klanī papildus eļļošanas rievas, saliku kopā, nocentrēju uz 0.02mm un 0.03mm attiecīgi vienam un otram kakliņam
Kloķene savu vietu atrada, kad beidzot bija noberzti motora karteri..
Pēdējais skats uz kārbu.
Vāku virsū un miers
Acīgākie ieraudzīja, ka ātrumkārbas garā ass ir īsāka kā parasti.. Jā, tā tika noīsināta par 8mm, lai sekundārās vārpstas buksē varētu ieliks blīvslēgu, kas atrisina mūžīgo problēmu ar eļļas tecēšanu, gar sajūga stieni.
Uzstādīta 12V vape aizdedze.
Viss, motors gatavs. Pa to laiku krāsotājs darbojās ar špakteli un gruntskrāsu, vēlāk arī melno krāsu.
Kad savu darbu krāsotājs bija pabeidzis, varēju sākt vilkt strīpas un likt kopā riteņus.
Ar frēzmašīnas palīdzību, motocikla aizmugures dakšai tika izvirpotas amortizatoru sēžas uz mazāko iespējamo apaļo diametru
Attiecīgi diametram, vajadzēja izgatavot kustīgās detaļas
Bija izdilusi arī dakšas ass, kas montējas rāmī. to izgatavoju jaunu no automašīnas amortizatora štoka. Rāmī protams jaunas bukses.
Gandrīz jau saliku kopā, bet opss... iztrūkst putekļuvāciņi... nevienam no močiem nebija, krājumos arī nav... nu ko, jātaisa no 0. Lai nebūtu jāmokās ar divu sīku detaļu pēcapstrādi, ņemam nerūsošā tērauda plāksnīti, izgriežam gabaliņu un izurbjam urbumu.
Uzvirpojam formu.
Nostiprinam plāksnīti un mēģinam valcēt.
Kaut kas sanāca!
Nu, tagad gan var sākt kopā likšanu!
Dempferim arī uzlikas bēdīgas.. izgatavojam jaunas no traktora sajūga diska materiāla.
Priekšējās dakšas štokus izvēlējos labākos, uzpucēju virpā un uzvirpoju jaunas bukses.
Tad ķēros klāt vadiem, par pamatu tika izmantoti karstumizturīgie vadi ar stiklašķiedras auduma ārējo apvalku, tie tika krāsoti vajadzīgajās krāsās.
Tas tad arī viss.. paga, vēl tak gatavā produkta bildes..
Kā jau teicu, aiz kadra palikuši daudz sarežģīti un ne tik sarežģīti darbi, entās problēmsituācijas, bet rezultāts to visu atsver..