Strazdiņa ČZ 175 Typ 477

Labvakar, vīri!

Nospriedu, ka nav vērts turēt noslēpumā savu ieguvumu, tāpēc sniegšu jums nelielu ieskatu par savu lomu. Jau iepriekš atvainojos par savas "smārtfōna" kameras nespējību.

Pabeidzot studijas nospriedu sevi apbalvot ar potenciālu laika kavēkli - ČZ 175/477.



Motocikls ir 1972.gada izlaiduma un pa šo laiku tam ir bijuši trīs saimnieki Vācijā un es, ceturtais. Diemžēl iepriekšējais saimnieks ar to ir pārstājis braukt 82.gadā un kopš tā brīža ik pāris gadus tas esot ticis tikai iedarbināts uz brīdi.

Nedaudz par kopējo modeļa vēsturi - šis motocikls tika būvēts vairākās versijās laika posmā no 1968.-1977. gadam. Ticis aprīkots ar 172cm³ viencilindra divtaktu dzinēju un ir bijis spējīgs attīstīt 15zs jaudu. Cik esmu par to lasījis un redzējis dažādās bildēs, ir bijuši divu veidu dzinēji. Tāds, kā manam eksemplāram un tā sauktais "Oilmaster" ar atsevišķu eļļošanas sistēmu. Cik nopratu, tad šī modeļa "Sport" modifikācijas bija tieši ar šo "Oilmaster" dzinēju. Tālāku informāciju noteikti vēl iegūšu turpmākajā laikā.







Motocikla oriģinālais krāsojums ir bijis tāds kā debesu zils un ir ticis pārkrāsots melns (redzams pāris vietās uz degvielas tvertnes).
Pozitīvi ir tas, ka, izņemot dažus sīkumus, motocikls ir pilnā komplektācijā, kas ievērjomai atvieglina trūkstošu daļu meklēšanu. Taču negatīvais šajā visā ir fakts, ka motocikls ilgu laiku ir stāvējis, tāpēc man ir diezgan neiespējami pareģot, kādā stāvoklī ir dzinējs. Griezties griežās brīvi un izrāda arī zināmas kompresijas pazīmes. Ātrumi ir vietā un slēdzās. Nākamajā nedēļā būs jāskrūvē nost cilindra galva un jāsāk skatīties, kas lācītim vēderā. Iespējams, ar nepieciešamo mezglu saregulēšanu pietiks, lai motoru atgrieztu dzīvē, bet var gadīties, ka tas tik vienkārši viss nebūs, jo, iespējams, blīvslēgi ir beiguši savus pienākumus.
Kopumā plāns ir sagatavot motociklu gatavu legālai braukšanai pa ceļiem līdz vasaras sākumam/vidum. Tātad, tehniski tas tiks savests nevainojamā kārtībā. Plānoju atstāt jau esošo 6V elektrosistēmu ar kontaktu aizdedzi. Vizuālo stāvokli centīšos atstāt maksimāli autentisku, novēršōt tikai tās problēmas, kuras nekādā veidā neiet cauri - kārta putekļu, nevajadzīgie eļļas pleķi, jāaptur rūsas veidošanās(attīstīšanās) uz aplocēm un citās vietās. Krāsojumu gan ar laiku tomēr gribēšu atjaunot, bet pagaidām tas vēl nav pavisam steidzams pasākums. Iespējams, nākamajai ziemai.

Tad nu atļaušu jums novērtēt manu jaunieguvumu un ar laiku pievienošu bildes no gatavošanas ielai.

Sveiks pulkā !

Lai veicas darbos.

Labs!

Labvakar visiem!

Esmu sācis ķerties klāt motocikla inspicēšanai, izjaukšanai, trūkstošo detaļu sagādei, esošu remontam vai regulēšanai un visa ģenerāltīrīšanai.

Konstatēju, ka būs vien jāvelk elektrosistēma par jaunu, kas atvieglinās problēmu meklēšanu shēmā, piedevām kārtīgāks skats.

Taču radās tehniska satura jautājums. Varbūt kāds ar spēcīgām zināšanām elektronikā spēs izskaidrot vai dot padomu.

Indukcijas spolei bija, visticamāk, pašrocīgi piestiprināta tāda kā drosele vai tas traucējumu slāpēšanas filtrs(angliski - electrical noise suppressor). Neizskatījās pēc oriģināla. Viens kontakts bija pievienots uz masu, otrs brīvi karājās. Jautājums ir - vai šai komponentei tur vispār ir jābūt? Ja jā, tad kāda ir tās funkcija?

Man liekas ka japietiek ar jaunu sveci attiecigaa karstuma, jo lai neraditu ,,trokshnjus,, (tv un radio viljnos) svechu uzgaljiem bija rupnieciski ekrani, tava gadijuma tas ir risinats pie spoles, ceru ka visu pareizi uzrakstiju

zaika 27.Apr 2018 09:07
Man liekas ka japietiek ar jaunu sveci attiecigaa karstuma, jo lai neraditu ,,trokshnjus,, (tv un radio viljnos) svechu uzgaljiem bija rupnieciski ekrani, tava gadijuma tas ir risinats pie spoles, ceru ka visu pareizi uzrakstiju

Liels paldies! Papētīju visvisādus materiālus, kas atbilda teiktajam. Radās arī skaidrība par to, kā tas būtu tad jāsaslēdz, lai nekarājās pliki vadi un viss funkcionētu kā nākas.

Labvakar visiem!

Šis tas ir gājis uz priekšu, diemžēl, bez bildēm pagaidām (intrigai, ja nu kādam ir).
Gaismas strādā, bremzes arī, viss ir saeļļots, griežās/slīd/rit bez problēmām un liekiem trokšņiem. No jauna savilkti visi vadi un nomainītas steidzami maināmās detaļas. Cik nu iespējams, notīrīts no notīrumiem, vecas eļļas un putnu kakām.
Aizdedze strādā, gaismas arī tā kā būtu, bet ir viena nianse ar pagriezieniem(priekšējiem). Cik esmu novērojis, atšķirībā no citiem ČZ vai JAWA motocikliem, šim priekšējie pagriezieni un priekšējā luktura korpuss skrūvējās uz vienas, kopīgas skrūves(skatīt attēlu kā piemēru).



Problēma ir tāda, ka man šobrīd nav sajēgas par to, kas tā varētu būt par vītni, kas to visu savelk kopā. Uzgrieznis ir tā kā priekš M10 (17. atslēga), bet pati skrūve tā kā krietni resnāka. Pasūtītie pagriezieni ar M12 atkal ir par resnu.

Runāju ar vienu vīru, kurš minēja, ka varētu būt britu standarts (BSW). Pamērijām, tā kā iet uz 7/16 collu pusi. Bet droši nebijām. Varbūt kādam ir kāda ideja vai pieredze, kāda vītne tur ir iegriezta? Varbūt ir ierosinājumi, kur tādu meklēt vai kā pielāgot esošos? Protams, papildus kronšteinu uzmeistarot un visu savienot nav problēmu, bet glīti arī nav. Tomēr oriģināls paskats labāk tīk.
Nākamā problēma – motociklam ir bijusi nozaudēta stūres slēdzenes atslēga. Tad nu jāmaina visa slēdzene. Varbūt ir kādas iedejas, kā es veco slēdzeni varu izmānīt ārā no rāmja, lai nebūtu kā tādam kramplauzim brutāli jāurbj ārā?

...bus vien jatelo kramplauzis, man bija lidziga problema, bet bija jauna atslega vesela ko likt vieta, vai nu atrodi meistaru kas uzriktes tev atslegu kas atsledz esosho

Nekas jau nu nav jaurbj un javaro! Tās slēdzenītes var atslēgt ar citām atslēgām tikai bišku japapūlas.Slinkums drukāt kā var pāršriftot pēc vajadzīgāS ATSLĒGAS.

Labvakar visiem!

Kādu brīdi nav nekas šeit ziņots. Bet darbi lēnā garā notiek. Ir sarūpētas nu jau visas detaļas, arī tās, kuras trūka. Tad nu, lai tik vēl viss izskatītos sakopts, nolēmu izjaukt, nosmilšot un nokrāsot rāmi un pārējās detaļas no jauna. Nu un tad jau tikai puzles salikšana.

Viss gandrīz ir izjaukts, izņemot aizmugurējo dakšu. Respektīvi, netieku gudrs, kādā piegājienā lai atdala aizmurējo dakšu no rāmja? Brutāls spēks, šķiet, nebūs īstais variants.
Papētīju visādus zīmējumus, izskatās, ka tās misiņa bukses starp pašu dakšu un dakšas asi kaut kā ir jāizmāna ārā. Bet kā? Sildīt ar karstā gaisa fēnu, lai izplešās un kaut kā izmānīt? Pāris bildēs gan manīju, ka viņām uz virsmas ir slīpas gropes, tāda kā vītne. Jāgriež? Varbūt kādam ir ieteikums? Pieņemu, ka konstrukcija ir līdzīga arī JAWA motocikliem.

Vari nofočēt rāmi no sāna un uzzīmēt kādu rasējumu kājām pie kurām pieskrūvējas izpūtēji,savulaik nolauzu abas puses un ir nozaudētas tās kājas.Man tikai ir 350 634 86 gada. 90mitajos labi ugrobil,tā arī tagad joprojām izjaukts kastēs samētāts stāv.Nekādi nevaru sasparoties salasīt visu atpakaļ.

Sveiciens visiem!

Nākas gan uzreiz visiem atvainoties par savu neizdarību – neinformēšanu par motocikla gaitām. Īsa retrospekcija:

Motocikls veiksmīgi ieradās Latvijā 2018. gada beigās. Laiku nevilcinot, devos uz CSDD numuru salīdzināšanu un tālāk jau uz reģistrāciju. Un gatavs, juridiski motociklam viss ir sakārtots! Diemžēl, kas par skādi – veco, oriģinālo Rietumvācijā izdoto dokumentu nedrīkstēju paturēt. Tās jānodod CSDD. Žēl, nezināju. Būtu uztaisījis skaistas kopijas, kuras ierāmēt.
Mocis ceļam gatavs vēl nav, bet nagi niez ierūcināt. Ar vienu roku pārejot pāri vadiem, ar otru turot shēmu, saprotu, ka viss vietā. Akumulatoru iekšā, benzīns bākā, eļļa motorā, kurbulis – rūc!

Bez liekām skaņām un kustībām reaģē arī uz droseļvārsta kustībām. Pēc divām minūtēm jau sēdēju uz moča un smaidu sejā braucu apkārt kvartālam. Tā pāris reizes vēl papriecājos un izvizinājos. Un tad jau nāca virsū 2019. gada ziema.


Sākās visa lielā defektu atklāšana, jaukšana, tīrīšana utt. Rāmim mazi, virspusēji rūsas punktiņi, tas pats arī dubļusargiem, paneļiem un citām mazām detaļiņām. Daudzi gan zākā, taču izvēlējos dot uz pulverkrāsošanu tās detaļas, kurām jāpaliek melnām un tiks pakļautas mehāniskiem skatu bojājošiem faktoriem. Rāmis, dakša, gaisa filtra kaste un citi nieciņi. Dubļusargi, degvielas tvertne, paneļi būs vēl meklējamajā zilajā krāsā un tiks krāsoti ar akrilu, mazie nieciņi melni un arī ar akrilu. Pēc iespējas – ko var saglabāt, to jānotīra un nemaz nevajag krāsot.
Atradu arī zilo toni. Jāsaka gan, ka paletē šķita, ka būs tumšāks. Sanāca, kā citi sauc – mākonītis. Bet patiesībā, pašam šķiet, ka pat jauki izskatās.

Kamēr viss krāsojās, ķeramies klāt pie dzinēja. Visu smuki notīrām, pārbaudām mezglus, neverot dzinēju vaļā. Viss strādā. Kritu arī par upuri un uzstādīju VAPE aizdedzi. Nesūdzos. Bet tad kaut kāds velns dīdīja: “Noņem cilindru, paskaties!” To arī darīju. Un atklājās lieta, kas nebija baigā skāde. Virzulim izlauztas ribiņas starp gredzeniem (vai kā nu viņas tur sauc).

Kājas aukstas, kas ar cilindru? Pat ne mazākās strīpiņas! Sāku domāt, kā tad tas tur kādam bija gadījies? Pasūtīju jaunu virzuli. Visu salieku kopā, noregulēju.
Un tad jau liekam kopā.

Viena detaļa, otra, trešā, riteņi, dzinējs. Iepilinu pāris pilienus karburatora pludiņkamerā, un iedarbinu pirmo reizi, kopš izjaukšanas. Ar pirmo minienu!

Viss pasākums nedaudz ievilkās, bet uz vasaras beigām motocikls ir gatavs!

Dodamies uz tehnisko apskati! Vienu minūti pēc CSDD darba laika beigām kabatā ir protokols par bez aizrādījumiem izietu tehnisko apskati un uzlīme uz diviem gadiem! Aiziet, izbaudām rudeni!



Pa šo ziemu gan tāpat vēl kaudze darbu ir ieplānots:
- Aizgāja pa pieskari priekšējās dakšas kreisā štoka blīvslēgs. Tas pats arī aizmugurējam kreisajam amortizatoram. Eļļa tek. Varbūt kāds var padalīties, kā pareizi un vienkārši izjaukt aizmugurējos amortizatorus?
- Arī blīvslēgs/blīve uz kurbuļa ass ir izbeigusies. Un vēl ļoti spiež eļļu gar blīvslēgu pie dzenošā zobrata. Arī blīvslēgam nesaturēšana.
- Izdomāju pie reizes arī nomainīt visus dzinēja gultņus, blīvslēgus. Ej nu sazini, kas ar vecajiem gandrīz 50 gadu laikā noticis.
- Vajadzētu pārpresēt kloķvārpstu un pēcāk arī nocentrēt. Ir kāds meistars?
- Iemācīties smalkāk noregulēt standarta karburatoru.
- Vēl bija doma, ka varētu par 0.5mm nosēdināt galvu. Kāds var no tā argumentēti atrunāt?
- Degvielas tvertnes krāsojums virspusē saburbuļoja. Visticamāk, metālā ir mikroporas, caur kurām tvaiko degviela. Pārdurot burbulīšus nāk ārā benzīns. Varbūt kāds zina kādu risinājumu? Varbūt alvot no visām pusēm, lai pārklāj ar plānu kārtiņu metāla? Varbūt kāds cits veids?

Šobrīd viss, paldies par uzmanību!

Super! Foršs mocis, smuks sanācis, turklāt atšķirīgs no šeit ierastajiem.
Kloķenei klani mainīsi? Varam kaut ko sadomāt ar kloķeni..
Galvas sēdināšana ir jāparēķina.. ar 0.5 nav jēgas ķēpāties, tas nekas nav, izmaiņu praktiski nebūs.. es gan tai lietai nesaredzu jēgu ielas braukšanas stilā.. Nebūs tāda vienota formula - jānoņem tik un tik - katram modelim tā degkameras forma savādāka. Es jupiteram, piemērma, noņēmu 3 vai 3.5 mm (neatceros, virpoju nost pakāpeniski, ik pa laikam mērot ar šprici un eļļu degkameras tilpumu), bet nācās piestrādāt ar metālgrauzi, lai nebūtu kontakts ar virzuli.
Bāku vislabāk būtu apalvot.

Sveiks!

Krišjānis 15.Jan 2020 00:00
Kloķenei klani mainīsi? Varam kaut ko sadomāt ar kloķeni..

Nezinu, vai pats klanis jāmaina. Bet tas, ka gultņi tam ir padiluši gan ir fakts (šim no rūpnīcas abos galos adatas). Apakšējam gultnim un attiecīgi klanim baigā brīvkustība.

Krišjānis 15.Jan 2020 00:00
Galvas sēdināšana ir jāparēķina.. ar 0.5 nav jēgas ķēpāties

Taisnība Tev ir. Teorētiski norādīts, ka šim kompresijas pakāpe ir 1:8.6. Tīri matemātiski un pēc tā, cik vēl ir no virzuļa (tā AMP) un cilindra augšas sāku rēķināties, ko var izdarīt. Tur stabili var noņemt arī visus 2.5mm, kas teorētiski varētu nozīmēt kompresijas pakāpi ap 1:9.25. Iespējams, var arī vairāk. Bet vai no tā ir jēga, tiešām nezinu. Kādi ir ieguvumi, zaudējumi?

Krišjānis 15.Jan 2020 00:00
Bāku vislabāk būtu apalvot.

Varbūt zini, kur kāds to dara?

Jāsaka gan uzreiz, esmu no tiem, kurš uzskata, ka ar motociklu ir jābrauc. Tāpēc, varbūt ne gluži ikdienā, bet divas, trīs reizes nedēļā siltajā sezonā uz darbu gan aizbraucu.

Nu kloķeni jāizjauc un tad jāskatās, parasti jau apakšējais gultnis atsevišķi nemainās.
Sēdinot galvu, vienkārši sakot, motors tiek pielāgots augstāka oktānskaitļa degvielai, uzlabojas motora darbība, bet kā jau saku, pēc pieredzes uz dažādiem socvalstu motocikliem, ielas režīmā izmaiņas praktiski nesajutu.
Lai ailvotu to bākas augšu, tā jāattīra no krāsas un grunts, visticamāk, ka svaigi krāsotā bāka atkal jāsmilšo..
nesen kā reiz vienai iž 49 bākai pēc smilšu strūklas parādījās mikro poriņas.. nu neko, ņēmu un aizlodēju. Tā kā, ņem kloķeni un tīru bāku un brauc ciemos.

Kārtējo reizi pieķēros klāt motociklam. Šoreiz, lai jauktu ārā dzinēju.
Sāku ar to, ka skatījos, kā staigā virzulis, kad ver vaļā un ciet lūkas, logus utt. Mērķis - daudz maz saprast, kāda tad sanāk fāzu diagramma (ieplūde, pārplūde, izplūde) un vai nevajag arī tur šo to palabot. Bet te mērot pēkšņi manu, ka man bīdmērs sāk dīvainus ciparus rādīt. Kā nulles punktu ņemu AMP. Laižu virzuli uz leju, bet pie -58,00mm tas sāk celties uz augšu. Pie 58?
Skrienu pie datora meklēt, kas par vainu. Vajadzēja taču gājienam būt 65mm.
Taisnība. Vajadzēja, bet nav. Konstatēju, ka iepriekšējais saimnieks tikai viņam zināmu iemeslu dēļ ielicis kloķvārpstu no 125cm³ dzinēja, kam tad gājiens ir 58mm.
Jāmin, ka šim modelim 125cm³ un 175cm³ dzinējiem gandrīz visas detaļas, izņemot karburatoru, cilindru ar cilindra galvu, kloķvārpstu un dzenošo zvaigznīti ir absolūti vienādas un viena ar otru savstarpējami aizvietojamas. Un, kā izrādās, 175-niekā var likt iekšā 125-nieka kloķvārpstu. Jauns piegājiens deforsāžai?
Tas arī izskaidro to, kāpēc man tik daudz neizmantotas vietas cilindrā vēl ir, kā arī to, ka, lai arī apzinos to, ka dzinējam teorētiski ir tikai 15zs, nevilka gluži ar visiem tiem 15. Cukas nebija tādas.
Pēc maniem aprēķiniem sanācis tāds hibrīds ar 153cm³.

Ja jau tāds gājiens tad droši vien virzulis līdz augšai arī neuziet.

Kompresijas pakāpe varētu būt laba šobrīd
Virzuļi arī savstarpēji aizvietojami?
Būs vien jāmeklē klanis no 175...

Jā, gājiens tad šobrīd ir tāds, ka līdz augšai neuziet. Tāpēc jau arī biju domājis sākotnēji, ka jāsēdina galva. Izrādās, ka tomēr nē.
Virzuļi nesakrīt. 125niekam 52mm diametrā, 175niekam 58mm. Šobrīd sanāk, ka diametra un gājiena attiecība 1:1. Kloķvārpsta un klanis jau tiek gādāti.

Tika iegādāta jauna kloķvārpsta, taču tai ir viens trūkums.
Kloķvārpstas asis ir 20mm diametrā, taču blīvslēgi ir ar 25mm iekšējo diametru. Lai tie noslēgtu, kā arī kā distancera funkciju līdz gultnim pildot, uz asīm no abām pusēm ir uzpresēti (vai arī bez īpaša barbarisma) uzsēdinātas bukses.
Bija doma izgatavot jaunas, jo atrast nekur tādas nevaru, taču jautājums - kāds materiāls tas varētu būt? Mehāniskas slodzes uz buksēm īsti nav. Tikai tik, cik centrbēdzes spēks, siltums, berze no blīvslēga. Varbūt kādam ir ieteikums, kādu labāk ņemt? Alumīnijs, kāds no tērauda paveidiem vai varbūt pat bronza?
Pievienoju ātru rasējumu, lai izprastu mērus un lokāciju uz ass.