Ar tām kapeikām bija interesanti(ja pareizi atceros)-no sākuma apritē bija tikai jaunās kapeikas un tikai kautkad vēlāk sāka atkal parādīties vecās.Atceros ka tēvam pirmajā reizē pēc reformas izmaksāja pamatīgu papīra maisiņu ar jaunām 1un2kapeikām un kādu papira rublīti arī(tolaik kolhozos aldziņas bija ļoti mazas).Kautkur ap 80iem man gadījās pat 37.g. 3kapeika.
[ri4a] : kapeiku vertiba palika iepreksheja jo visi automati un komposteri u.t.t. tad vajadzetu partaisit
1960.g. nekas tāds nebija! Vismaz es tādus redzēju tikai vēlāk,kad jau nauda bija samainīta.Par telefona būdiņām gan neatceros(bet tās jau bija liels retums rajona centrā)!
Nevaru atcerēties sešdesmitos, skolnieks biju astoņdesmitajos, arī tagad pie iespējas nolieku malā pagadījušās interesantas monētas, melnās monētas līdz 5kap neko īpaši neatšķīrās no pirmsreformas monētam, stipri atšķīrās no nepa laiku un trīsdesmito gadu monētām, bet tās Latvijā bija liels retums. Lūk, vēl septiņdesmitajos - astoņdesmitajos ik pa brīdim makā pagadījās vecās mellās monētas, kuras ne vienmēr atmeta atpakaļ, bet lāgā pieņēmt arī negribēja. Varēja iesmērēt autobusu šoferiem pa ceļam uz skolu, jo veikalā bija lielāka iespēja ka pieķers. Baltām gan bija zīmējums stipri savādāks, arī metāls un svars. Jāpaskatās savas kapeiku bunžas, bet visai pārliecināts esmu ka līdz 5 kap, ieskaitot, bija gan svars, gan izmērs vienādi, tātad automāti ņēma pretīm. Īpaši tie, kuri labprāt deva ar sīrupu pa 1kap + dunka (pāris bija uz laiku pazīstami stacijas pārejās un vēl šur tur) Taču to monētu nominālā vērtība diezin vai īpaši pārsniedza pašizmaksu un valsts banka, iespējams, īpaši nesaspringa. Par liela apmēra nelegālām maiņām varēja ātri vien piemeklēt pantu un kombinators ātri varēja valūtas spekulācijas turpināt pie baltajiem lāčiem.
Pie reizes - atcerieties, ka varēja salocīt piecīti tā lai ir Пей un redzēt Kremļa pulksteni, kurš rāda laiku, kad sāk tirgot alkoholu?
63. gadā jauns kuprainais ZAZ pat 1000 rbļ nemaksāja! Kaut gan tajā laikā tādu naudu nopelnīt vajadzēja pamatīgi pasvīst.
kapeikas līdz 61. gadam un pēc atšķīrās tikai ar zīmējumu uz tām - lielums un svars bija pilnīgi identiski... automāti ņēma pretīm ka nemetas. Arī pašas atšķirības bija minimālas. Ja automātā iemeti veco monētu neviens nešāva, bet veikalos pretī neņēma, ja vien pārdevēja pamanīja.
Man 90-to gadu sākumā nomira gan krusttēvs, gan tai pat gadā krustmāte. Kāds milzīgs bija mans un visu citu pārsteigums ka šiem (bezbērnu ģimene, kolhoznieki) uz grāmatiņas atradās 18 000 rbļ (ar kaut ko tur vēl). Taču pēc repšiku inflācijas un apmaiņas kursa uz latiem tās naudas nepietika pat bēru sarīkošanai lauku viensētā!! Kur visa pārtika ir.
Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs (valsts ar naudas reformām)!!
1961.g. naudas reformā mainīja arī pieckapeikas( cien.Ja),atstājot apritē tikai par 5 zemākos nominālus! Tas tiesa,ka līdz pat PSRS sabrukumam, legālā apritē retumis bija sastopamas t.s.melnās monētas(1,2,3 kap). Pēdējo reizi PSRS naudu mainīja nevis 80.g. beigās(cien. AivisG),bet 1991.g.